FOTO: MXGP un Artis Laiviņš
Šodien, 12. martā, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājuma Ministru kabinets lēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt finansējumu MXGP Pasaules un Eiropas čempionāta motokrosā devītā posma organizēšanai un licences iegādei – 395 000 eiro apmērā. Tas norisināsies 2024. gada 8. un 9. jūnijā Ķegumā, Latvijā.
Latvijas motosporta federācijas simtgadē būs lieliska iespēja mājās redzēt Latvijas vadošo motokrosa pilotu Paulu Jonasu, brāļus Jāni Mārtiņu Reišuli un Kārli Albertu Reišuli kā arī vēl citus motosporta talantus.
“Ķegumā notiekošā Latvijas MXGP posma laikā, norisināsies arī MXGP Akadēmija jaunajiem motokrosa braucējiem. Jau desmito gadu tā ir bezmaksas iespēja, profesionālu treneru vadībā, izkopt talantus un atklāt, kas nepieciešams, lai nākotnē augstvērtīgi sacenstos pasaules čempionātā motokrosā. Eiropas čempionāta klasēs EMX 125 piedalās 13 līdz 17 gadus, bet EMX 250 no 18 līdz 21 gadu veci jaunieši. MXGP posms ir lieliska iespēja Latvijas jaunajiem motokrosa pilotiem piedalīties sacensībās kopā ar Eiropas labākajiem jauniešiem. MXGP posmā puse no startējušiem sportistiem ir jaunieši,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
MXGP Pasaules un Eiropas čempionāta motokrosā posma organizēšana Latvijā ir jau ikgadējs un motosporta fanu iecienīts pasākums. Tā norise ir būtisks ieguldījums motosporta attīstībā, kā arī augstākā līmeņa starptautisku sacensību organizēšanā Latvijā, piesaistot vairākus tūkstošus ārvalstu dalībnieku un viesu no visas pasaules.
No valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirti 395 000 eiro Izglītības un zinātnes ministrijai, pārskaitīšanai Latvijas Motosporta federācijai, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar 2024. gada pasaules čempionāta motokrosā MXGP klasē posma organizēšanas licences iegādi.
2024.gada pasaules čempionātu motokrosā MXGP klasē organizē Latvijas Motosporta federācija un SIA “Kristers Serģis moto”.
Finansējuma piešķiršana, lai līdzfinansētu nacionālas nozīmes sporta sacensību organizēšanu, sekmē Latvijas ekonomikas attīstību (ēdināšanas, pārtikas un degvielas mazumtirdzniecības, kā arī viesnīcu un restorānu servisa u.c. jomas), tādējādi daļēji vai pilnībā kompensējot ar sacensību organizēšanu saistītos valsts izdevumus, ko apliecina arī vairāki pētījumi par šāda veida sporta sacensību organizēšanas ekonomiskajiem ieguvumiem un ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem.
Informāciju sagatavoja Anda Podziņa (IZM Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante)
