? Bavo Swjgers
Pasaules motokrosa čempionāta braucējs Pauls Jonass šo laiku, kad sacīkšu trases ir slēgtas un nav iespējams pat pilnvērtīgi trenēties, pavada savu vecāku mājās Latvijas laukos. Šajā intervijā viņš stāsta par sajūtām, kas radušās pēc negaidītajiem notikumiem pasaulē, kā arī mierīgo dzīvi prom no sabiedrības.
Kā Tev iet šajā laikā, kad jādzīvo noslēgti?
Pauls Jonass: “Patiesībā es to izbaudu.”
Tagad esi atpakaļ Latvijā?
P.J.: “Jā, esmu Latvijā. Atlidoju uz šejieni īsi pirms tas viss sākās. Biju mājās drīz pēc pasaules čempionāta posma Valkensvārdē. Divas nedēļas nedevos ārpus mājām, nebiju aizgājis pat uz veikalu. Pēc sacīkstēm Nīderlandē gribējām doties uz Spāniju, jo Beļģijā un Holandē visas trases bija slapjas. Aizlidojām uz Spāniju, pavadījām tur ceturtdienu, bet jau piektdien lidojām atpakaļ, jo slēdza ciet robežas un visu pārējo.”
Vai esi bijis kontaktā ar kādu no motokrosa pasaules, kuram ir bijušas aizdomas par vīrusu?
P.J.: “Nē, ne no viena satiktā neesmu dzirdējis, ka kādam tas būtu bijis. Tagad, kad esmu mājās, arī ziņas cenšos daudz neskatīties, jo tas mani padarītu traku. Šobrīd dzīvoju nekurienes vidū, kur ir klusums, tāpēc pārāk daudz cilvēkus šeit neredzu. Viss ir kluss un man tas nāk par labu.”
Labi, ka Latvijā nav tik daudz saslimšanas gadījumu kā citās valstīs…
P.J.: “Daudzi saslimušie bija atbraukuši no brīvdienām, ko pavadījuši slēpojot Itālijā vai kur citur. Latvija rīkojās labi, ātri aizverot robežas un lidostas, ļaujot ieceļot tikai vietējiem cilvēkiem.”
Tā kā saslimšanas gadījumu nav ļoti daudz un pats dzīvo nekurienes vidū, sanāk iziet ārā vai varbūt pat pabraukt ar motociklu?
P.J.: “Patiesībā man pie mājām ir trase, kas ir ļoti labi. Tagad uzturēties vienā vietā var tikai divi cilvēki, tāpēc visas trases ir ciet, bet šeit varu braukt vienatnē. Laikapstākļi ir labi, lai gan pēdējā laikā dažas naktis bija ļoti aukstas un trase mēdza sasalt. Skatoties kalendārā, līdz nākamajam posmam ir divi mēneši, un mēs pat nezinām, vai tas vispār notiks. Protams, es ceru, ka notiks.”
Tu ieskaties priecīgs un pozitīvs puisis, bet kā jūties tagad, kad pēc ziemas treniņiem un gatavošanās sezonas startam, tas neizdevās lielisks, turklāt tagad vairākas nedēļas pavadītas bez treniņiem un sacensībām?
P.J.: “Es mēģinu būt pozitīvs un no šīs situācijas cenšos paņemt pozitīvo. Kad tikko paziņoja par sacīkšu atcelšanu, biju šokēts, jo nezināju, kas notiks un, ko darīšu, bet labā lieta ir tā, ka tagad varu pabūt Latvijā vairāk nekā parasti. Lai gan uz motocikla jutos labi, sezona tiešām neiesākās lieliski, bija daudz kritienu, tāpēc atpūta man nāks par labu, lai visu mainītu.”
Dzīvo viens vai ar vecākiem?
P.J.: “Pārāk bieži nesanāk būt Latvijā un nav nepieciešamības pēc atsevišķas vietas, tāpēc dzīvoju ar vecākiem.”
Ar vecākiem dzīvot ir labi vai tomēr grūti?
P.J.: “Patiesībā mēs sadzīvojam ļoti labi. Man ir ļoti labas attiecības ar savu ģimeni, viņi ir mani lielākie atbalstītāji, un mēs dzīvojam diezgan lielā mājā, tāpēc nepārtraukti neesam iesprostoti vienā istabā. Tiešām izbaudu laiku, ko pavadu kopā ar savu ģimeni.”
Izmantotie resursi:
MX Large
