Jau ceturto gadu pēc kārtas uz starta “Enduropale du Touquet” sacensībās izgāja motosporta veterāns Leons Kozlovskis. Cīņa starp vairāk nekā 1200 sportistiem izvērsās spraiga, tika piedzīvotas arī tehniskas ķibeles, bet finišu sasniegt izdevās.
Pirms gada sarežģītajās motosacīkstēs tehnisks defekts “MX Ādaži” komandas braucējam Kozlovskim neļāva sasniegt finišu, līdz ar to šajā reizē nācās startēt no pašām beigām. Sākums padevās izcils, jo izdevās tikt garām lielai daļai dalībnieku, taču jau otrajā aplī motociklam radās motora defekts, ko boksos izdevās novērst. Laiks tomēr tika zaudēts, bet cīņu varēja turpināt. Sacensību nobeigumā atkal sāka pārkarst motors, tādēļ nācās piebremzēt, lai tiktu līdz galam. Finišā 148. vieta.
Leons Kozlovskis par aizvadītajām sacīkstēm stāsta:
“2019. gada 20. janvārī no rītā, braucot uz Latvijas čempionātu ziemas motokrosā, mums pienāca piedāvājums braukt “Enduropale du Touquet”. Trīs stundas grūtajā pludmalē. Es uzreiz piekritu, jo vienmēr esmu uzsvēris – tas ir jāredz un jāpiedzīvo, proti, milzīgais dalībnieku skaits, skatītāji, atmosfēra. Šogad startēja Džeremijs Horebīks, kurš ir stiprākais beļģu motokrosa meistars. Viņa teiktais pirms starta: “…vienmēr, jau būdams mazs puika, esmu gribējis piedalīties šajās smagajās sacensībās un mēģināt uzvarēt…” Diemžēl, šogad tas viņam neizdevās.
Šogad sāku savu startu no pašām beigām – 1215. no 1217 braucējiem. Pirmais uzdevums – maksimāli ātri tikt līdz motociklam un apdzīt pēc iespējas vairāk braucējus līdz starta līnijai. Tiem, kuri nezina – šo sacensību sākums ir brauciens kolonnā pa šauru ielu cauri pilsētai – jau šeit notiek apdzīšanas, grūstīšanās, jo labāka vieta kolonnā nozīmē labāku vietu pie starta. Uzdevumu paveicu labi, jo, startējot otrajam koridoram, biju “Top 10” no 600 braucējiem. Jau pirmo apli nobeidzu 244. vietā, tātad – jau 870 braucēji bija apdzīti. Diemžēl, otrajā aplī sāka kūpēt mans motocikla motors – pārsteigums. Neplānots pitu apmeklējums jau 38. minūtē.
Neveiksmīgas sakritības un milzīgā cilvēku un motociklu skaita dēļ, komanda neredzēja manu iebraukšanu boksu zonā un, neskatoties uz iepriekšējo plānošanu, pārsteigums nr. 2 – neviena nav pie mūsu telts. Liels paldies mehāniķim no blakus boksa, kurš palīdzēja ātri tik galā ar lietām, kuras bija nepieciešamas. Viņa vārdu nenosaukšu, jo ātrumā nepaspējām iepazīties. Pēc apmēram astoņām minūtēm biju atpakaļ trasē aptuvenā 360. vietā. Braukšanai bija atlikušas 2 stundas un 15 minūtes. No šī momenta brauciens pāriet “zem spiediena” – trase nepaliek labāka, braucēji krīt, gāžas, negaidīti maina trajektorijas. Nedrīkst aizmirst par boksu apmeklējumu.
Pēdējā, desmitajā aplī braucu ātri, dzinu es, nevis kāds mani. Jā, iespējams, aizbraukšana 11. aplī būtu devusi iespēju pretendēt uz pirmo simtu, bet – pēdējā aplī motocikls sāka karst un izvēlējos neriskēt. Sagaidīju līderi un finišēju ar desmit nobrauktiem apļiem.
Es vienmēr esmu teicis – var labāk! Bet – šī gada braucienu ietekmējošie faktori – uzaicinājums pēdējā brīdī, pusotru nedēļas pirms starta, mēnesis bez treniņiem smiltīs. 148. vieta, startējot no otrās grupas, ir labi.
Liels paldies manai komandai – trīs Jāņiem un Guntim – bez viņiem šī misija nebūtu izpildāma. Liels paldies Jānim Gražulim, kurš ne tikai kļuvis par manu cilvēku, kam uzticēt tehniku, bet arī ir brīnumdaris virtuvē – ēdām restorānu kvalitātē katru dienu.
Ļoti cerams, ka tiksimies Francijas pludmalē 2020. gadā.”
Avots: Autoeuro.lv (Juris Dargēvičs)
