Attēlā – Kārlis Neija
No 2. līdz 4. februārim Francijā norisinājās grandiozās “Enduropale du Touquet Pas de Calais” sacensības, kurās startēja četri latviešu motosportisti.
Latviju šogad pārstāvēja motokrosa braucēji Q Open klasē Kārlis Neija (“Motosports Racing Team”), kurš Q Open Juniori klasē izcīnija 1. vietu, bet kopvērtējumā no 393 dalībniekiem 41. vietu. Tas ir līdz šim visaugstākais un labākais rezultāts starp latviešiem. Pieredzējušais veterāns Q Open klases braucējs Jānis Kirilko (“MX Ādaži”) finišēja 189. vietā, bet ATV klases braucēji, Cross Country sportisti Armīns Timinskis un Artis Štrodahs tehnisku iemeslu dēļ finišu nesasniedza.
Tradicionāli šīs sacensības norisinās Padekalē (fr. val. Pas de Calais – jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju, kas savieno Lamanšu ar Ziemeļjūru) jūras krastā pa smiltīm, kurā izveidota gara enduro trase ar dažādiem elementiem. Sacensības ir vērienīgas ar lielo dalībnieku skaitu gan kvadraciklu, gan solo klasēs. Sportistu emocijas un sajūtas ir neaprakstāmas, jo visi četri latviešu braucēji pirmo reizi startēja šāda mēroga pasākumā.
Sarunā ar Q Open klases sportistu Kārli Neiju, viņš pastāstīja, ka starts izdevās ļoti labs. “Sāku no pirmspēdējās jeb septītās rindas, no 300.-350. vietas, aizbraucu pirmais. Piecu kilometru garajā starta taisnē apdzinu vairākus braucējus, kas brauca no piektās un sestās rindas. Pirmajā aplī bija ļoti daudz kvadraciklu trasē, visi viens otram tuvu. Bija sastrēgumi, bet daudzus sanāca apdzīt jau pirmajā aplī. Protams, bija mazi sastrēgumi un saķeršanās, bet tiku ātri un raiti ar to galā. Pirmā apļa beigās jau biju apsteidzis vairāk kā 100 braucēju. Tad, kad pirmais aplis bija izdzīvots, sacensības turpinājās, tās bija mazliet mierīgākas, bija mazāk sastrēgumu, bet tik un tā daudz braucēju. Visu laiku trasē kaut kas notika, kāds jāapdzen. Ar katru apli tā kļuva arvien grūtāka. Jūras smiltis bija ļoti mīkstas. Bedres palika arvien dziļākas,” stāsta Kārlis.
Kvadru klasēm bija jābrauc divas ar pusstundas. “Spēku netaupīju. Pašās beigās trase bija ļoti grūta. Pēdējās 30 minūtes bija vairāk uz “izdzīvošanu,” atceras sportists un piebilst, ka “braucot gar jūras krastu, caur peļķēm, bija jocīgi sajust sālsūdens garšu. Sacensību laikā nebija ne mazākās nojausmas, kurš esmu. Tikai pēc stundas, pirmajā pit-stopā uzzināju, ka esmu jau 69. vietā. Tas deva man motivāciju, ka viss sanāk ļoti labi. No 393 braucēju konkurences finišēju 41. vietā. Q Junioru klasē finišēju pirmais. Bija sīva cīņa arī ar citiem Junioru klases braucējiem, kas bija 5-10 vietas aiz manis, braucot, es, protams, nezināju, kuri ir mani Q Junioru klases konkurenti. Beigās tik uzzināju, ka viņi man bija ļoti tuvu.” Neskatoties uz to, cik sacensības bija grūtas, Kārlis atzīst, ka kopumā šo pasākumu izbaudīja. “Atmosfēra un trase bija lieliska. Ļoti patika piedalīties tik augsta mēroga sacensībās, konkurence bija liela un spēcīga. Plānoju startēt arī nākošgad.” tā Kārlis Neija.
Q Open veterānu klases braucējs, pieredzējušais motosportists Jānis Kirilko šajās sacensībās bija trešo reizi, bet pirmo reizi pats stājās uz starta. Uz šo pasākumu Jāni pierunāja Aldis Naglis. Sākotnēji bija paredzēts, ka Kirilko ar Nagli startēs Q Open duo klasē un šīs divas ar pusstundas brauks uz maiņām, taču finālā Jānis sacensībās brauca viens. “Pirms došanos uz Franciju Aldis iekļuva auto avārijā. Līdz ar to man nācās vienam pašam doties uz Franciju. Kopā nobraucu 2 stundas un 40 minūtes. No 393 dalībniekiem, ieguvu 189. vietu. Pēdējais aplis bija vissmagākais. Uzdevums bija tik līdz galam,” saka Jānis. Ik pa laikam kvadracikls slāpa nost, 6 minūtes viņš stāvēja, jo nevarēja piedarbināt. “Domāju, ka viss ir beidzies, bet tad piekurbulēju, braucu tālāk, tad pēdējā aplī 500 metri pirms finiša atkal 2 reizes noslāpa. Finišu redzu, bet nekur netieku, bet viss kārtībā. Izdevās piedarbināt un finišu sasniedzu. Smagi, ļoti smagi. Ja pat Kārlis Neija pēc finiša no motocikla kāpa nost līgodamies, tad saprotiet, cik grūti tas bija. Izturēts ir. Francijā uz Enduropale pirmo reizi biju 2012. gadā līdzi Aldim Naglim, bet 6 gadus atpakaļ biju kopā ar meitu Montu Dišleri-Kirilko. Viņa man, protams, “iekabināja”, izcīnot 163. vietu. Tad, kad esi trasē, domas ir savādākas. Sajūtas, ka varētu arī nākošgad braukt, tad būs vieglāk, jo zinu, kas ir vajadzīgs,” saka Jānis Kirilko.
ATV klases braucējs Armīns Timinskis pastāstīja, ka sacensību dienā, ejot slēgtajā parkā satraukums bijis liels. “Ar tik daudz kvadrām startēju pirmo reizi. Pilna gāze pirmajā starta taisnē. Sapratu, ka būs jācīnās. Daudz konkurentu. Iekļuvu lielā sastrēgumā, bet veiksmīgi izdevās to apbraukt. Pēc tam savā tempā braucu, apdzīšanas bija visu laiku. Braucu meklēju līnijas, skatījos, vai priekšā kāds nav nobuksējis. Bija vēl dažās vietās aizķeršanās. Tiku ātri galā. Divas reizes biju boksos, jutos labi. Divas stundas braucu bez problēmām, pēdējā pusstunda gan bija uz “izdzīvošanu”. Trase bija bedraina, izdangāta, cīņa pašam ar sevi. Pēdējā apļa taisnītē manam kvadraciklam saplīsa siksna un nācās izstāties. Rūgtuma sajūta ir liela. Mehāniķi teica, ka braucu pa 147. vietu. Nedaudz pietrūka līdz finišam. Pasākums, protams, iespaidīgs. Mēs visi esam sajūsmā. Būs vien jāatgriežās, jo mērķi šoreiz ar Arti ATV klasē neizpildījām – nefinišējām. Prieks par Kārli Neiju un Jāni Kirilko. Open kvadras izturēja. Liels paldies ģimenei par sapratni un draugiem, kas palīdzēja boksos. Arī lietuvieši palīdzēja. Bijām laba komanda,” saka Armīns Timinskis.
ATV klases braucējs Artis Štrodahs pastāstīja, ka sacensībās bija milzīgas cilvēku masas, daudz braucēju, visu laiku pārbaudes. No kvadras noņēma “GoPro” kameru. Artim bija doma pēc tam plānoto video atspoguļot sociālajos tīklos, lai varētu uzdrošināt vēl kādu braucēju no Latvijas piedalīties, bet šoreiz nekā. Kamera nedrīkstēja būt. “Tiku labā starta vietā, bija sajūta, ka aizbraucu, kā pirmais. Noķēru pat nākamo grupu no 6. rindas. Tāds ātrums starta taisnē, pat bail palika. Iespaidīgas sajūtas. Izbaudīju. Gāju uz pilnu, kā būs, tā būs. Noķēru vēl labu momentu, ja brauc tuvāk jūrai, tad kvadra iet vēl ātrāk, jo cietāka pamatne. Emocijas vienreizējas. Patika tas, ka ar ATV varējām braukt pa ārējo malu visiem garām. Ja no 330. starta vietas otrajā aplī jau biju ap 160. vietu. Dzinu vienu aiz otru. Ar katru apli trase mainījās, palika ar vien bedraināka. Diemžēl, sanāca nobraukt tikai 2 ar pusi apļus, jo garajā taisnē pārplīsa kvadraciklam variatora siksna un sacensības ar to arī beidzās. Šoreiz nepaveicās. Novēlu ikvienam, ja ir iespēja, tad noteikti kādreiz aizbraukt un piedalīties šajās augsta mēroga sacensībās Francijā. Tas bija vienreizēji,” saka Artis Štrodahs.
Informāciju sagatavoja Luīze Vīksna (LaMSF preses sekretāre)
