Hard Enduro komandu izaicinājumā Madonā uzvar Kārlis Reinfelds un Aivars Kukojs

Pagājušajās brīvdienās, 14. oktobrī Madonā, MX parkā “Smeceres sils” norisinājās Hard enduro sacensības “Teams challenge” jeb komandu izaicinājums. Šādā formātā, pēc daudzu gadu pārtraukuma, sacensības notika pirmo reizi. Sportistiem tas bija kas jauns un interesants. Hard enduro trīs un četru stundu brauciens bija gana dinamiskas, sarežģīts, kā arī daudziem braucējiem tā bija pamatīga cīņa ar sevi.

Sacensībās startēja 53 dalībnieki – 14 braucēji jeb 7 komandas pārī pa divi piedalījās komandu izaicinājumā un 39 solo klases sportisti cīnījās individuāli. Daudzi braucēji atzina, ka laikapstākļi bija labi un piemēroti šim posmam, lai gan uzlija, bet tas esot bijis pat labi.

Šajā komandu izaicnājumā visātrākie bija, un uzvaras laurus plūca Kārlis Reinfelds (“Adventure Team Latvia”) un Aivars Kukojs (“Motosports Racing Team”).

Kārlis Reinfelds: “Hard Enduro sacensības ir jāatbalsta. Protams, nav noslēpums, ka sezonas noslēgumam grūtāk saņemties, nekā pavasarī uzsākt jauno sezonu, kad visi “izsalkuši” pēc sacensībām. Sākotnēji vēl biju domājis, ja līs, tad nebraukšu, bet cienot organizatoru, nolēmu, ka ir jābrauc. Sazinājos ar Aivaru Kukoju, jauns formāts, nebiju šādā komandu ieskaitē braucis, nolēmām, ka jāizmēģina. Superīgs formāts. Tas bija izcils. Šai ieskaitei varēja pieteikties vairāk dalībnieku. Domāju, ka šim formātam ir perspektīva. Šajā Hard Enduro komandu ieskaitē var sadalīt spēkus, līdz ar to varu braukt ātrāk, tad atpūsties, arī temps ir daudz lielāks nekā, kad brauc solo ieskaitē. Trase bija ļoti interesanta un intensīva. Lietus to padarīja vēl aizraujošāku. Paldies Aivaram, ka piekrita. Bija forši kopā uzbraukt. Ar Aivaru uzstādījām ātrāko apļa laiku, es uzstādīju absolūti visātrāko apli, Aivaram otrais ātrākais laiks. Žēl, ka daudzi igauņi un lietuvieši neatbrauca. No ātrākajiem tikai Jurto Brauer atbrauca, kas bija solo klasē visātrākais. Konkurenti bija, bet būtu bijis vēl lielāks azarts, ja būtu atbraukuši arī kaimiņu valsts sportisti. Šoreiz varējām diezgan brīvi braukt, un sarīkot savu iekšējo sacensību, uzstādot ātrākos apļa laikus, kas arī izdevās. Formāts superīgs. Ceru, ka būs vēl līdzīgas sacensības, lai arī citi var pamēģināt šo komandu ieskaiti. Tas tiešām ir ļoti forši un azartiski. Izbaudīju un noķēru kaifu.”

Aivars Kukojs: “Nedēļu pirms sacensībām ar Kārli Reinfeldu kopā braucām treniņu, tad arī sarunājām, ka varētu startēt vienā komandā. Komandā braukt bija vieglāk, pēc katra apļa mainījāmies, tad arī varējām katrs atpūsties. Trase bija dinamiska, tajā bija daudz dažādu šķēršļu,  grūti izbraucamas vietas, trasē praktiski nebija kur atpūsties. Komandu brauciena priekšrocības, ka varējām atvilkt elpu. Solo braucējiem bija grūtāk. Bija dažas sarežģītas vietas – uzbraucieni, viens bija tāds akmeņains, kas Latvijas trasēm nav raksturīgi. Tādi akmeņaini uzbraucieni reti gadās. Domāju, ka solo klases braucējiem, hobijiem, tas bija lielākais izaicinājums. Mums arī nācās piedomāt, bet izbraucām bez problēmām. Vēl bija baļķu sekcija ar vējā sagāztiem kokiem. To bija tik daudz, ka mums braukšana palika sarežģīta. Izbraukt varēja, bet tas prasīja laiku un spēku, lai neiedzīvotos traumās. Es šādā formātā braucu pirmo reizi un tas man ļoti patika. Varēja pat likt ilgāku laiku tiem, kas brauca komandā. Varēja būt arī vairāk komandu. Cerams, ka nākamreiz pieteiksies vairāk, jo bija ļoti interesantas un dinamiskas sacensības. Organizācija, kā jau Madonā, – augstā līmenī. Paldies organizatoriem par tik labi sagatavotu trasi un sacensībām. Ceru, ka nākotnē būs vēl kāda gonka šādā formātā. Ne tikai Madonā, tad būtu pa visam jauki. Solo braucēji, kas brauca pat nožēloja, ka nepiedalījās komandu ieskaitē.”

Otrajā vietā Jānis Jēgers (“Adventure Team Latvia”) un Vilnis Skrastiņš (“Adventure Team Latvia”).

Jānis Jēgers: “Sacensības komandu ieskaitē man ļoti patika. Varējām starp apļiem atpūsties un katru nākamo braukt ar pilnu jaudu. Ar komandas biedru no “Adventure Team Latvia” Vilni Skrastiņu bija interesanti startēt vienā komandā, braucam vienā līmenī, bet dažādās klasēs, man bija ļoti aizraujoši. Trase bija interesanta un ļoti labi sagatavota, tas bija Hard enduro ar odziņu, jo tā nebija arī pārāk gara un katrs līkums ar koncentrēšanos un precizitāti. Arī skatītājiem bija, ko redzēt un varēja paspēt uz vairākās vietām vienā aplī. Braucām katrs apli un tad mainījāmies. Par apļa garumu bija padomāts, jo varēja to kartīgi izbaudīt un nobraukt savā līmenī. Katrā aplī sanāca arī pa kādai mazai kļūdiņai, kuras arī kopumā mums neļāva izcīnīt uzvaru. Laikapstākļi bija labi, jo varēja braukt gan pa sausu trasi, gan pa dubļainu, kas bija arī savādāk, jo varēju pārbaudīt savus spēkus. Mežā bija ļoti daudz vietu, kuras uzsita adrenalīnu, arī par to organizatori bija padomājuši, lai interesantāk būtu sportistiem un arī kāds mazs pārsteigums ar “āķīti”. Mežā kritušie baļķi bija liels izaicinājums un katra meistarība, bet kopumā guvu labu pieredzi un enerģijas lādiņu sezonas noslēgumam. Protams, arī daži kritieni un kļūdas trasē, kuras nākamgad centīšos nepieļaut. Esmu priecīgs par sezonu, noteikti varēju nobraukt labāk katrā posmā. Starts Madonā man izdevās ļoti labs, protams, katra kļūda un kritieni izsit no ritma. Ceru, ka būs vairāk šāda veida pasākumu un vēl vairāk dalībnieku, lai interesantāk un būtu ar ko kārtīgi pacīnīties. Tad tās būtu vēl interesantākas un adrenalīna pilnas, lai varētu “gonkot” pa meža takām. Paldies Kasparam Ērkulim par jaudīgāko gonku Madonā – Hard Enduro Team Challenge. Noteikti jāpadomā par reklāmu, lai piesaistītu vairāk dalībnieku un arī par mūsu mīļajiem skatītājiem, kuri ir kopā ar mums un mūs atbalsta un motivē.”

Vilnis Skrastiņš: “Braucu komandā ar Jāni Jēgeru. Komandu ieskaitē izcīnījām otro vietu. Šī bija mana pirmā pieredze komandu braucienā. Liels paldies organizatoriem, kuri bija pacentušies. Madona ir viena no manām iecienītākajām sacensību vietām. Tā konkurē ar savu reljefu “Smeceres sila” apkārtnē. Šeit ir paveicies: trase, testi ir interesanti, tie ir arī izaicinoši. Var izbaudīt visu – sākot ar mototrasi, hard enduro trasi, dabas elementiem – akmeņu sekcijas, vējā kritušie koki. Vide patiešām ir interesanta. Ieguldītais organiztoru darbs – super. Tiesneši. Tāpat, arī trase marķēta, viss skaidri un saprotami, viss redzams. Par grūtumu – šīs sacensības bija tehniskas, no braucēja prasīja daudz spēka. Te nevarēja ātri pabraukt, bet tieši visi tehniskie elementi un tas, cik daudz braucējam spēka. Tas ļoti daudz deva šajās sacensībās. Trase kopumā bija smaga, lietus to padarīja vēl grūtāku. Stāvie nobraucieni bija interesanti –  nospied bremzes, noslāpē motociklu, izmanto visas bremzēšanas iespējas, bet motocikls iet lejā, nevaldāmi. Tas bija lielākais izaicinājums. Pārējais bija tehnika un spēks. Biju gatavojies, spēka man pietika. Pēc pēdējā Baltijas posma neatslābu un turpināju trenēties. Par cik ar Jāni Jēgeru bijām vienojušies, ka piedalīsimies, trenējos, uzturēju sevi tonusā. Tehniskajā parkā komandām bija iespēja iekārtot savu pit-stopa zonu, kā vien vēlies. Tā, lai ērti un pieejami, bija viegli mainīties pēc katra apļa. Braucām katrs ar savu motociklu, nomainījām tikai transponderi. Mūsu izvēle nostrādāja mums par labu. Tā maiņa ļāva pēc katra apļa 15-20 minūtes atpūsties. Varējām daudz labāk koncentrēties. Es priecātos, ja šis sacensību formāts iekarotu lielāku popularitāti un ja šāda veida sacensības norisinātos vismaz divas reizes gadā. Tas varētu būt ļoti interesanti un saistoši, labprāt piedalītos vēl šādā komandu braucienā. Katrs aplis bija savādāks, jo bija vēl arī citi braucēji, trase tika izbraukta, katrā aplī bija jāmeklē jaunas trajektorijas. Risas bija dziļas, dinamisks brauciens. Tas man ļoti patika. Mums ar Jāni gāja labi. Starts bija labs. Uz mirkli pat izvirzījāmies vadībā. Braucām piesardzīgi, bet ar labu vidējo ātrumu. Mūsu galvenais uzdevums bija noturēt otro vietu. Bija interesanti arī tas, ka pēc katra apļa nevarēja zināt, kas un kā būs nākamajā. Ļoti labas atmiņas un pozitīvas emocijas. Varēju novērtēt savas iemaņas, savu fizisko izturību, braukšanas prasmes, tas bija ļoti labi. Organizācija bija līmenī, tehniskais parks, sagaidīšana, apbalvošana, viss notika ātri un raiti. Pozitīvi, piedalīšos vēl.”

Trešajā vietā Inguss Supe (“Sigulda Racing Team”) un Agris Biezais (“KTM Orange Racing”).

Inguss Supe: “Šīs sacensības, kā jau nosaukumā minēts “Hard Enduro”. Organizatori, un laikapstākļi bija pacentušies par sarežģītības pakāpi. Bija slideni kalnu uzbraucieni, nobraucieni, kā arī slideni baļķi, un, vissmagākais man, bija stāvie kalnu uzbraucieni. Šīs sacensības bija labs pārbaudījums manām spējām. Paveicās, ka man bija spēcīgs komandas biedrs Agris Biezais, kas mūsu komandā ieguldīja 110% atdevi, arī tajā mirklī, kad manu motociklu 3. braukšanas stundā piemeklēja tehniska ķibele. Man ļoti patika šis sacensību formāts. Ceru, ka Latvijas hard enduro sacensību organizatori turpinās organizēt un attīstīt šo formātu.”

Agris Biezais: “Trase bija īsa, kādi 6 kilometri. Tajā pašā laikā intensīva, papildināta ar šķēršļiem. Bija dabīgie elementi, plus super enduro parks. Neteikšu, ka bija pārlieku grūta, bet šķēršļu daudzveidība, un nepārtrauktība radīja sarežģītības pakāpi. Arī lietus lija, segums bija glumš. Bija grūti. Sacensības kopumā bija labas. Inguss Supe jauns un perspektīvs puisis, ātrs, brauc ļoti labi. Viņam ir labi panākumi. Gribētu teikt, ka Baltijas mērogā viņš noteikti ir labākais un ātrākais hard enduro braucējs. Varbūt arī klasiskajā enduro savā vecuma grupā. Turklāt viņš ir daudz ātrāks par pieaugušo klašu braucējiem, tāpēc piedāvāju viņam braukt komandā. Pats šo pasākumu vērtēju, kā plezīra braucienu. Atmetot augstas ambīcijas. Vienkārši nobraukt. Lai nav jābrauc ļoti daudz, izvēlējāmies braukt komandā. Inguss ir liels malacis. Zināju, ka viņš visu izbrauks, un viss būs labi. Vienīgi viņa motocikls ceturtā apļa sākumā saplīsa, un man nācās pārņemt stafeti bez maiņām. Mūsu doma bija mainīties ik pēc apļa, bet, ņemot verā tehnisko ķibeli, dabūju braukt pēdējo 1,5 stundu bez apstājas. Tie bija 5-6 apļi. Tas bija grūti, tas arī izslēdza mūs no cīņas par otro vietu. Braucām, un parādījām, ko varam. Vislielākais prieks, protams, par Ingusu!”

Solo klases ieskaitē pirmajā vietā bija igauņu sportists Jurto Brauer, kurš aiz sevis atstāja Māri Biruli (“apPasaule”) un Vilni Zeizu (privāti).

Māris Birulis (“apPasaule”), kurš izcīnīja otro vietu pastāstīja, ka šī ir viņa pirmā hard enduro sezona.“Ja pagājušajā gadā hard enduro man šķita kaut kas neiespējams, man neizbraucams, tad šogad nolēmu pamēģināt. Sāku ar “Firestarter”, kas bija pirmais enduro pasākumus, kuru organizēja Artūrs Irbe. Tur man veicās ļoti labi. Tad sekoja Dzirciems, “RocketBiker” tur bija atbraukuši krietni vairāk dalībnieku. Visi stiprie braucēji. Dzirciemā finišēju kāds 17. Braucu uz Madonu, redzēju, kādu formātu piedāvā. Biju gaidījis, ka būs grūti. Par rezultātu nemaz nedomāju, vienkārši gribēju braukt, un ar visiem baudīt braucienu. Pirmajā aplī, pie pirmajiem sarežģītajiem šķēršļiem izrādīju lielu iniciatīvu, braucu visiem garām. Pirmie divi apļi iezīmēja manu vietu, tālāk cīnījos jau pats ar sevi. “Nobraukt” Madonu 3 stundas bija grūti. Priecīgs, ka izdevās, finišēju, motocikls izturēja. Laikapstākļi vairāk ietekmēja mani emocionāli. Braukšanas prasmes dažādos laikapstākļos bija jau testētas, un braukt jebkuros laikapstākļos nav problēmu. Galvenais piedalīties un tad jau viss izdodas.”

Solo klases ieskaitē trešajā vietā Vilnis Zeiza (privāti): “Man patīk tādi pasākumi. Žēl, ka pa gadu šāda tipa pasākumu Latvijā ir salīdzinoši maz. Nācās braukt arī uz Igauniju, bet nekas. Kopumā man Madona vienmēr ir patikusi. Tur ir atbilstošs reljefs, lai rīkotu šādas sacensības. Trase bija ļoti labi izbalansēta. Atbilstoši manām sagatavotības spējām, bija vietas, kur atpūsties, saglabājot ātrumu trasē. Visur varēju labi izmantot spēku. Tie baļķi bija grūtāki, bet kopumā bija labi. Esmu pateicīgs organizatoriem. Viss bija labi, viss bija izbraucams. Protams, bija jāpadomā. Konkurenti bija jūtami visu laiku. Līdz pēdējam aplim biju 5. – 6., pēdējā aplī otrajā daļā izmantoju maksimāli savas spējas, savu spēku un tā arī sasniedzu 3. vietu. Man patīk, esmu apmierināts ar to, ko daru. Šīs sacensības ir mana atpūta un hobijs. Paldies par lieliski organizēto pasākumu.”

Posma organizators, Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) Enduro komisijas vadītājs Kaspars Ērkulis (“MB Kalsnava”): ”Ar šo pasākumu esam noslēguši šī gada enduro sezonu. Vēl tikai jānoorganizē gada apbalvošanas pasākums un jau jāķeras klāt pie nākošās sezonas plānošanas. Veiksmīgi esam aizvadījuši “Teams challenge” hard enduro “Madona 2023” sacensības, kas, manuprāt, izdevās godam. Liels paldies cilvēkiem, ar kuriem kopā visu nedēļu staigāju pa mežu ar motorzāģi, trimeri un citiem darbarīkiem, lai varētu vispār izbraukt šo trasi, jo, pēc postošajām vētrām, bija jāiegulda liels darbs trases izveidē.  Liels paldies visiem, kas atbrauca, un nenobījās ne no laikapstākļiem, ne trases, un izbaudīja šīs sacensības. Esmu ļoti priecīgs, ka izdevās īstenot komandu stafeti, kas, ja arī nākošgad būs šāds pasākums, būs kā galvenā disciplīna sacensībās, un ceram, ka spēsim dubultot komandu skaitu. Paldies Madonas novada pašvaldībai, “Torlay” par sadarbību un atbalstu. Tiekamies 2024. gada sezonā.”

Hard Enduro “Madona” komandu izaicinājuma TOP3

1. Kārlis Reinfelds (“Adventure Team Latvia”) un Aivars Kukojs (“Motosports Racing Team”)
2. Jānis Jēgers  (“Adventure Team Latvia”) un Vilnis Skrastiņš (“Adventure Team Latvia”)
3. Inguss Supe (“Sigulda Racing Team”) un Agris Biezais (“KTM Orange Racing”)

Hard Enduro “Madona” solo izaicnājuma TOP3

1. Jurto Brauer (Igaunija)
2. Māris Birulis (“apPasaule”)
3. Vilnis Zeiza (privāti)

Rezultāti: https://beta.speedhive.com/sessions/8277007#byclass

Informāciju sagatavoja: LaMSF Enduro komisija

Foto: Māris Stiprais

Bildes: https://failiem.lv/u/npgwt2mkez?fbclid=IwAR3pH87d8tYR-cv9GuK1th3e7QhkuRAajKWhDnCWY8W_VmQYMZJnigf7XnQ