Latvijas motosporta sezona: Nāciju kausa rekords un jauno braucēju trūkums

“Latvijas čempionātā šosezon mēģinājām ņemt piemēru no Igaunijas, savienojot klases ar domu, lai būtu skatāmākas sacensības un arī lai organizatoriem būtu vieglāk,” par šo gadu Latvijas motokrosā izteicās Raivis Zīrups. “Liekas, ka tas nostrādāja un bija uzlabojumi, bet – neesam atrauti no pārējās situācijas, un jāatzīst, ka nekādi ziedu laiki tuvākajā nākotnē nav plānoti arī mums.”

“Šeit es runāju par bērnu skaitu motokrosā. Ja valstī nebūs dzimstības pieauguma, tad paliks tikai grūtāk,” turpināja Latvijas Motosporta federācijas pārstāvis. “Un motokross jau tā nav starp tiem lētākajiem sporta veidiem. Mūsu pašreizējais novērtējums ir šāds – kopējais braucēju licenču skaits krasi nemainās, bet mainās jauno sportistu tendences, un mazajās klasēs tas ir spēcīgi izjūtams. Kad man pašam puika brauca, tad bija 25-30 jaunie braucēji. Tagad “rūķu” klasē ir līdz desmit. Viss liecina, ka šajā ziņā nākotnē būs tikai grūtāk.”

Jauno sportistu skaitu LaMSF Motokrosa komisijas vadītājs izcēla kā šobrīd spilgtāko problēmu. Sasummējot Latvijas motokrosa situāciju citos rādītājos, viņš atzīmēja, ka noteikti ir daudz pozitīvā: labāko motosportistu starti pasaules līmenī, spēcīga vietējā infrastruktūra un, protams, šosezon ķirsītis uz tortes – jauns rekords Nāciju kausā motokrosā, izcīnot ceturto vietu.

“Pie mums izaug spēcīgi sportisti, mums tam ir uzskatāmi piemēri,” sacīja Zīrups. “Un ļoti labi arī tas, ka iespējas principā ir visiem – Latvijā šobrīd ir tā, ka praktiski katrs bērns ir pusotras stundas brauciena attālumā no vismaz vienas motokrosa trases, līdz ar to par infrastruktūru grūti sūdzēties. Bet jauno braucēju piesaiste un interese, nu, tas ir arī federācijas izaicinājums. Jāstrādā ar klubiem, jāvairo interese.”

Latvijas motosportā šobrīd spilgtāko lomu gan spēlē tieši jaunieši – brāļi Reišuļi un brāļi Lielbārži, tāpat arī Paulu Jonasu par veterānu neviens vēl nesauc. Vai šie tieši nekalpo kā piemēri un iedvesma, kā Latvijā jaunie braucēji var izaugt līdz augstākajam līmenim?

“Jā, taisnība, bet nu atkal atduramies pret reālo situāciju. Kad auga Reišuļi un Lielbārži, tad viņu klasēs bija ap 40 braucējiem. Tagad ir apmēram desmit, un tas rada satraukumu,” sacīja Zīrups. “Jo no katras grupas jau lielākā daļa ar laiku atbirst. Lai atrastu talantus, ir pamatīgi jāizsijā, un ja sijājamā paliek arvien mazāk… Bet ir arī pozitīvie piemēri, mums Saldus novadā ir savs interešu pulciņš, vēl pāris vietās līdzīgs, kas ļaut izmēģināt to lietu, reizē neprasot bērnu vecākiem lielas investīcijas.”

Zīrups arī atzina, ka tendences norāda uz aktīvo braucēju skaita samazināšanos: “Iezīmes tam ir redzamas. Ja pirms gada Latvijas kausā bija vidēji 250 dalībnieki, tad šogad jau 200. Jā, uz vienu posmu var neatbraukt, bet, ja tas ir vidējais rādītājs sezonas garumā, tad tā jau ir tendence. Šeit arī runājam ar organizatoriem un sportistiem, piemēram, par dalības maksu. Organizatori to būtu gatavi pacelt, un tad sportisti nosegtu lielāku daļu organizētāju izdevumu. Bet sportistiem tad atkal būtu lielāki savi izdevumi, kas jau tāpat nav mazi. Šobrīd mēs kā federācija stingri iestājamies par to, ka dalības maksu neceļam. Bet šeit tāpat jācenšas nākt ar kompromisu, lai visi būtu apmierināti.”

Paturpinot par Latvijas motokrosa elites līmeni, Zīrups atzīmēja, ka talantu ir daudz: “Reišuļi un Jonass visu sezonu ir rūpnīcas komandās, federācija viņiem principā tikai licences izsniedz, visu pārējo – paši. Viņiem ir pavisam cita virtuve, un mēs viņus Latvijā bieži neredzam, lai gan noteikti gribētu. Ar viņu sasniegumiem lepojamies ne tikai mēs, bet visa Latvija. Jāizceļ, ka mums ir arī vairāki citi talanti, kas brauc starptautiskās sacensībās Vācijā un Nīderlandē, parādās nākamie talanti. Manuprāt, tas ir liels sportistu vecāku nopelns. Kamēr neesi elitē, tikmēr jau viss pašiem jādara un jāatbalsta.”

Jonass šosezon ieņēma devīto vietu MXGP pasaules čempionātā. Jānis Mārtiņš Reišulis bija sestajā vietā MX2 klases PČ kopvērtējumā, Kārlis Alberts Reišulis bija tieši aiz viņa. Savukārt blakusvāģu motokrosā Daniela un Bruno Lielbāržu ekipāža bija 11. PČ kopvērtējumā, lai gan iepriekšējos trīs gados viņi bija pasaules čempionāta pieciniekā. Šosezon patraucēja traumas un tehniskās problēmas.

“Tāds nu ir šis sports. Kad nesakrīt lietas, tad var visa sezona sabrukt,” sacīja Zīrups. “Līdzīgi arī Nāciju kausā, kur ļoti priecājamies par ceturto vietu. Taču jau pirms sacensībām zinājām, ka Austrālijai nebūs divu līderu. Tad vēl sakrita citas lietas. Francija bija labākajā sastāvā, bet trasē nepaveicās. Tā notiek. Tāpēc ir liels prieks, ka Latvijas izlase izcīnīja ceturto vietu Nāciju kausā. Bet vai tas nozīmē, ka tagad esam “Top 5” motokrosa valsts pasaulē? Laikam jau nevaram tā apgalvot.”